Mācību programma

Baltijas astroloģijas skola – pirmā Astroloģiskā Tautas Universitāte Latvijā kopš 1993.gada!

Ir uzsākta izglītojamo ZIEMAS UZŅEMŠANA mācībām 2019./2020.māc.gadā šādos virzienos: 

  1. "Hamburgas Astroloģijas Skolas ASTROLOGS" - 4 gadi (bez priekšzināšanām) - 90, 360, 120, 22 30, 30 grādu diski, 7-līmeņu horoskops, Radikss/Virzītais loks/Tranzīts, Transneptūna planētas.

  2. "Hamburgas Astroloģija un Dzīvā Ētika" - 4 gadi (on-line apmācība) - individuālā apmācība caur Skype divu pasniedzēju vadībā, 1-2 reizes nedēļā, viena nodarbība ilgst 75 minūtes.

Dienas plūsma
- Sestdiena (09:00-17:45) - latviešu grupa;
- Sestdiena (09:00-17:45) - krievu grupa.

Maģistrantūra

- Sestdienās (10:00-16:30) - divas reizes mēnesī.

Var mācīties arī On-line caur Skype - individuāli vai paralēli pilna laika studentiem.


Mācību ilgums - 4 gadi. Mācības sākas 1. septembrī un 1. februārī. Mācības notiek latviešu un krievu valodā. 

Hamburgas astroloģijas programma "Uranian Astro" mobilajiem telefoniem vai planšetdatoriem uz Android bāzes ir pieejama caur "Play Market" par aptuveni 20 Eiro.

Programma ir ērta lietošanā, riņķi var grozīt uz ekrāna, var ielikt visas nepieciešamas astroloģiskās formulas.

Mācību formas:
1) 1 reizi nedēļā visas dienas garumā;
2) 2 reizes nedēļā vakaros.

Mācību programma

Pamatpriekšmeti:
Hamburgas skolas astroloģija:
- Ievads "Hamburgas skolas astroloģijā";
- Individuālais horoskops;
- Medicīniskā astroloģija;
- Partnerattiecību astroloģija; 
- Mundānā astroloģija;

Dzīvā Ētika:
 - Ētikas un miera idejas;
 - Okultā anatomija;
 - Personības pilnveidošanās;
 - Karmas likumi;
 - Svēto dzīvesceļu izpēte.

Papild disciplīnas: Klasiskā astroloģija, Biznesa astroloģija, Astroloģijas vēsture, Medicīna (Anatomija), Ģeoekoloģija, Astronomija, Numeroloģija, Hiroloģija, Bioenerģētika, Fiziognomija, Visparīgā psiholoģija, Partnerattiecību astroloģija, Astroloģisko aprēķinu pamati, Dabas dziedniecība, Holistiskā dziedniecība, Taro.

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

"Baltijas astroloģijas skola – Tautas Universitāte"

Pieaugušo izglītības astroloģiskais mācību virziens tiek veidots tā, lai katrs klausītājs varētu baudīt Universitātes gaisotni un sajusties kā students neformālā mācīšanās formā:

› - norisinās 4 gadu apmācība, kurā ietilpst 8 semestri jeb 8 programmas pa 96 st. katra;
 - norisinās neformālās sesijas – janvārī un jūnijā;
 - tiek piedāvāts plašs priekšmetu klāsts – vairāk nekā 20 disciplīnas: Hamburgas astroloģija ar apakšnozarēm, Dzīvā ētika, astronomija, anatomija, hiroloģija, ģeoekoloģija un t.t.;
 - tiek organizētas studentu un pasniedzēju konferences;
 - tiek izdots «Astroloģiskais žurnāls»;
 - plānā ›tiek iestrādāti kursi, kuri palīdz veiksmīgi izstrādāt diplomdarbu: "Diplomdarba izstrāde I (teorētiskā daļa)" un "Diplomdarba izstrāde II (praktiskā/empīriskā daļa)";
 - diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana norisinās starptautiskās (Latvija/Vācija) komisijas priekšā;
 - 4. kursa beigās tiek organizēts studentu izlaidums (Rīgā vai Hamburgā);
 - nobeigumā notiek neformālu diplomu un formālu apliecību izsniegšana.

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
 
KAS IR "TAUTAS UNIVERSITĀTE"?

Aizsākums
Pieaugušo izglītības jomā 20.gs. Latvijā darbojās Tautas universitātes jeb Tautas augstskolas (Babajeva, 2013). Kā atzīmēja R. Akmentiņš (1926), šīs iestādes darbojās pēc Amerikas un Anglijas University Extension parauga, piedāvājot visiem apgūt neformālo augstāko izglītību vēlamā formā.

Tautas Universitātes mērķis
Pazīstamākās Latvijas Tautas universitātes (LTU) mērķis bija „(..) pacelt tautas kultūras līmeni, izplatīt zināšanas, kurām pārsvarā nav šauru grupu, atsevišķu partiju vai konfesijas intereses, bet kam ir vispār cilvēciska nozīme un kas attīsta taisnības un solidaritātes idejas, jo īstā izglītība nešķir, bet apvieno, caur ko nostiprina tautas kultūras un politisku vienību.” (Akmentiņš, 1926, 23)

Z.Mauriņa, P.Pētersons un I.Sokolova
Tautas Universitātes darbība Latvijā ir nesaraujami saistītā ar tādiem vārdiem kā filozofijas doktore Zenta Mauriņa, Mūrmuižas Tautas Universitātes (MTU) direktors Pauls Pētersons un MTU darbības atjaunotāja mūsdienās Ingrīda Sokolova . Pārņemot Gruntvīga idejas, 20. gadsimta sākumā, Z. Mauriņa un P. Pētersons radīja savu redzējumu par to, kā šī veida izglītība var attīstīties Latvijā. Šīs idejas 20. gadsimta 80. un 90. gados tālāk attīstīja I. Sokolova (Babajeva, 2013).

Latvijā 20. gs. darbojās (Babajeva, 2013; Letonika, 2014):
- Latvijas Tautas Universitāte;
- Mūrmuižas Tautas Universitāte;
- Rīgas Tautas augstskola (RTA);
- Kr.Barona Tautas augstskola;
- Latgales Tautas universitāte;
- Lauksaimniecības Tautas augstskola.
Programmas pēc satura centās būt līdzvērtīgas formālo augstskolu programmām, lai ikviens iedzīvotājs varētu baudīt kultūru un mākslu. Šajās iestādēs audzēkņi tika mudināti ne tikai papildināt zināšanu loku, bet arī veidoties par atbildīgiem, ar pienākuma sajūtu un tikumisku garu apveltītiem pilsoņiem (Akmentiņš, 1926).

Latvijas Tautas universitāte (1920.g.)
LTU darbojās trīs fakultātes:
Mākslas un filosofijas;
Tiesību un tautsaimniecības;
Dabaszinātņu;
Pedagoģijas nodaļa.
Strādāja 11 nodaļas visā Latvijā – Jelgavā, Valkā, Cesvainē, Cēsīs, Siguldā, Kuldīgā, Daugavpilī, Tukumā, Balvos, Rīgā un Mūrmuižā.

Rīgas Tautas augstskola
RTU darbojās šādas nodaļas:
Zīmēšanas un gleznošanas studija;
Tēlniecības studija;
Literārā studija;
Dramaturģijas kursi
Fiziskās audzināšanas institūts.

Mūrmuižas Tautas universitāte – dibināta 25. janvārī 1930.g.
Mūrmuižas himnā (Sokolova, 2000, 29) tika iemiesota augstāko vērtību izkopšana:
Lūk, Sauli vareno tik tas vien sapratīs,
Kas savā sirdī Sauli atradīs (..)
Tik tam vien Saules svētā vara mirdz,
Kam otra Saule paša karstā sirds (..)
(no Fr. Bārdas “Saules dziesmas”)

N.Rērihs, R.Tagors un N.F.S. Gruntvīgs
MTU skolas direktors Pauls Pētersons (1895–1975), bija aizbraucis uz Dāniju (Ollerupi), no kurienes pārveda Gruntvīga tautas skolu idejas, savukārt filozofijas doktore Zenta Mauriņa (1897–1978), Mūrmuižā lasīja lekcijas, kurās galvenokārt tika skarti tikumiskie un morāles jautājumi.
Starp garīgiem atbalstītājiem jāmin R. Tagores (1861–1941) un N.F.S. Gruntvīga (1783–1872) vārdi. No Tagores, kura ietekmē P. Pētersons pievērsās N. Rēriha idejām, tika pārņemtas miera un tautas izglītošanas idejas.
Savukārt no Gruntvīga tika pārņemta doma par nepieciešamību savienot izglītību ar praktisku darbu, modināt tautas garīgumu un pilnveidot atbildības sajūtu (Sokolova, 2000, Koķe, 1999).

«Latvijas Rēriha biedrība»
R.Tagors (1861-1941) bija atvēris Tautas universitāti Santiniketonā, kur mācijās pati Indira Gandija
Pētersons bija pazīstams ar «Latvijas Rēriha biedrību», t.s. tās vadītājiem – ārstu F.Lūkinu un dzejnieku, Tagores tulkotāju R. Rudzīti.
Pētersona darbību vadīja N.Rēriha doma, ka «laimīgs ir tas, kas tautai sagādā prieku», Rēriha idejas par cilvēces kultūras vērtības aizsardzību, un, varbūt it īpaši, viņa «gaismas ceļš» – «Mēs nesam tautai kultūru un nekas nevar būt par šķērsli šim izglītojošam pasākumam» (Sokolova, 2000).

Ingrīda Sokolova (1923–2012)
I.Sokolova ir grāmatas „Gaismas pils: mūžu dzīvo, mūžu mācies” (2000) autore. Tajā ir apkopotas zināšanas par Mūrmuižas Tautas Univeristātes pastāvēšanas gaitām Latvijā 20.-40.gados un mūsdienās.
MTU 20. gs. sauca par Latvijas kultūras, garīguma un tikumiskuma centru (Sokolova, 2000).

MTU – «Gaismas pils»
Neapšaubāmi MTU bija Latvijas „Gaismas pils” (Sokolova, 2000), tās darbība kopumā balstījās uz pasaules un nacionālās kultūras, zinātnes un ētikas nepārejošām vērtībām
Uzsverot MTU īpašo vietu neformālās izglītības laukā, tās darbības noslēgumā 1941. gadā Z. Mauriņa zīmīgi teica: „Mūrmuiža nekad nemirs. Gaisma var norietēt, bet nekad – pazust!” (Sokolova, 2000, 50).

Asīzes Franciska Miera lūgsna
1936. gadā Z. Mauriņa, līdzīgi Gruntvīgam, atveda no Florences Asīzes Franciska Miera lūgsnu, ar kuru turpmāk beidza katru nodarbību (Sokolova, 2000, 3): 

„Kungs, lai topu es par miera ieroci,
lai nesu mīlestību tur, kur valda naids,
lai piedošana dēstu tur, kur pārestība.
Lai vienība tur iemājo, kur nesaskaņa.

Lai patiesība tur, kur maldi iedēstīti,
lai ticība tur iedegas, kur šaubas māc,
lai cerība tur valda, kur izmisums,
lai gaisma uzaust tur, kur valda tumsība,
lai prieku nesu tur, kur nomāc skumība!”

Daži Z.Mauriņas padomi lekcijās MTU
„Jārīkojas tā, lai pašas sirdsapziņa nenotiesātu”
„Ja kādam ko apsolījāt, jāizpilda, lai cik grūti, kaut caur uguni un ūdeni jāiet”
„Mākslinieku mīlēt nozīmē skaistumu mīlēt. Mākslinieku cienīt nozīmē cienīt savu tautu”
Es pasaules daļa, atbildīgs par visu (Rainis)”
„Mācīsimies (..) klusi strādāt savu darbu, nekur un nekad sevi neizbīdīt pirmā plānā (..). Labs darbs ir gaisma, ko nevar noslēpt”
„Es ticu, ka nedzīvoju, lai ēstu, gulētu un strādātu, bet lai augtu pretī pilnībai
Laipnība – viena no visgaišākajām cilvēciskām vērtībām” utt. (Sokolova, 2000).

„Gars. Darbs. Saule. Gaisma”
Par MTU tolaik rakstīja: „Šī lauku tautas augstskola kalpo apvidus iedzīvotāju zināšanu papildināšanai un dvēseles izdaiļošanai, kā arī nacionālai audzināšanai.” (Sokolova, 2000, 22, atsaucoties uz rakstu laikrakstā „Pēdējā brīdī”, 1935).
Augsta ētika, tikumiskums visās jomās, kopš pirmā brīža noteica MTU gaisotni. Audzēkņiem bija jābūt ar līdzjūtīgām sirdīm, draudzīgiem un sirsnīgiem vienam pret otru” (Sokolova, 2000, 11). 
MTU sienās bieži skanēja tādi vārdi kā „Gars, Darbs, Saule, Gaisma” (Sokolova, 2000, 15).

Augstākās vērtības – personības pilnveidošanās kodols Tautas universitātē
Audzēkņu personības pilnveidošanās kodols viennozīmīgi tika saistīts ar augstāko vērtību izkopšanu – gan teoriju līmenī, gan praksē audzēkņi tika aicināti vadīt savu dzīvi saskaņā ar šādām vērtībām – mīlestība, cilvēcīgums/humānisms, čaklums, kopība, laipnība, sirsnība, godīgums, atbildība, tikumiskums, tēvu zemes mīlestība. 
Audzēkņos tika stiprināta pārliecība, ka dzīvot, vadoties pēc augstākajām vērtībām un pārtikt no sava roku darba, ir pilnīgi savienojamas lietas (Sokolova, 2000).

Dānijas tautas skolas

Tautas skolas būtība
D. Daviss (1971), izskatot Dānijas tautas skolas kā humāniskās izglītības modeli, runā par šīm iestādēm, izmantojot Gruntvīga vārdus, kā par „cilvēkiem domātām skolām” (school for human beings), kurās ir radīti specifiski apstākļi, kur katrs var izpaust sevi sev vēlamajā veidā.
Īpaša uzmanība tika veltīta emocionāli piepildītas vides radīšanai, uzsverot, ka no tās ir atkarīgs mācīšanās rezultāts. K. Kolds ir teicis: „Tu vari būt drošs, ka tās lietas, kuras tu dzirdēji no manis ar prieku, uzpeldēs tevī tieši tajā brīdī, kad viņas būs tev nepieciešamas.” (Davies, 1931, 118). Turklāt tika uzsvērta tādas mācīšanās vides radīšana, kurā valda omulīgas (homelike), uzticības pilnas un tuvas attiecības starp skolu un audzēkņiem (Rordam, 1965; Davis, 1971).
Gruntvīgs ir pazīstams ar savu nostāju pret „nāves skolām” (dead school) – tā viņš sauca 19. gadsimtā pastāvošās skolas –, viņš gribēja tās aizstāt ar „dzīves skolām” (school for life), uzskatot, ka skolai jāsagatavo audzēknis dzīvei un darbam. Šajā saistībā Gruntvīgs teica: „Mirušas ir visas zināšanas, kas neatrod atbildi lasītāja dzīvē.” (Davis, 1971, 54).
Audzēkņa personības pilnveidošanās (pilnīga pilnveidošanās – Gruntvīgs) tautas skolā tika skatītā divos virzienos – lai stimulētu audzēkņa individualitātes pilnveidošanos un audzēkņa kā sociālās būtnes pilnveidošanos. Gruntvīgs redzēja visu dzīvi kā pilnveidošanās procesu, kas norisinās divos virzienos – kā nacionālo un kā individuālo (Campbell, 1928) jeb kā sociālo un individuālo (Davies, 1931; Bertrup, 1936). Tātad personības pilnveidošanās tika saistīta ar potenciāla atklāšanu un piepildījumu, ar pašizpratni no iekšējās un ārējās darbības aspektiem, gan arī savas sociālās pozīcijas un piederības izkopšanu, tradīciju un mūsdienu apstākļu pazīšanu un atbildīgu attieksmi pret to (Davies, 1931). Tautas skolas mērķi labi raksturo D. Daviss (1971), uzskatot, ka „(..) tā ir kustība, kas cīnās par to, lai ļautu cilvēkam realizēt savu potenciālu, ļautu viņam kļūt par sevi – par cilvēku”.
Tikpat svarīgs aspekts, kas skar personības pilnveidošanos, neapšaubāmi bija augstāko (vēlāk – demokrātisko) vērtību izkopšana, kas ir viens no svarīgiem komponentiem tautas skolā, jo šī veida mācīšanās ir domāta, lai „padarītu cilvēkus labus un laimīgus” (Campbell, 1928, 71), ne tikai ar pilnveidotu intelektu, bet arī pilnveidotu gara pasauli. Mācīšanās process šajās iestādēs tika balstīts šādās pamatvērtībās: atbildība/dalīta atbildība, brīvība, paštapšana, kooperēšanās, uzticība, fleksibilitāte, mīlestība un humānisms. Mācīšanās Gruntvīga koncepcijā tika skatīta, kā veids, kā padarīt cilvēku labāku, apzinīgāku, savu „vērtību izkoptāku”: „(..) tā, lai viņu inteliģence paliktu asāka, viņu spriedumi nobriedušāki, viņu sirdis cēlākas un aizvien vaļsirdīgākas.” (Rordam, 1965, 50).

Nikolajs Frederiks Severins Gruntvīgs (1783–1872)
N.F.S. Gruntvīgs  – filozofs, dzejnieks, prozaiķis, mācītājs un tautas izglītotājs ir uzskatāms par apbrīnojamās tautas skolu izglītības teorijas pamatlicēju, kura joprojām ir tik unikāla, ka ir dzīva jau vairāk nekā 160 gadus.
Gruntvīgs savos uzskatos postulēja tieši personības apgaismību kā „apgaismību kā personības gaismas meklēšanu” (Korsgaard, 2000). Savā ziņā gaisma tika asociēta arī ar Dievu, kas izglītības procesā parādījās kā augstāko vērtību (t. i., neatkarīgo, vispārcilvēcisko, humāno – pēc Austruma, 2012) iemiesojums. Varbūt tieši tāpēc Gruntvīgs ap 1810. gadu paziņoja, ka „(..) cilvēku nelaime un niecīgums ir tāpēc, ka viņi pagriezās ar muguru pret Dievu un atstāja īsto Kristīgo ticību; ja viņi neatgrieztos pie Dieva, drīz būtu Dānijas vēstures beigas (Bertrup, 1936, 82), ar to domājot ne tikai Dieva, bet arī augstāko vērtību atmošanās nepieciešamību.
Gruntvīgs ticēja, ka katrā cilvēkā ir Dievs, ka katrā cilvēkā var atrast talantus, dotības un labo, ko var izkopt un papildināt mācīšanās procesā.
Cilvēks kā augstākā vērtība vislabāk tiek raksturots ar šādiem Gruntvīga vārdiem „(..) viņš ir vienreizēja, brīnumaina būtne, kurā dievišķīgais spēks pierāda sevi, pilnveido un iegūst skaidrību tūkstošās paaudzēs (..)” (Rordam, 1965, 12; Davis, 1971).
Gruntvīgs uzsvēra, ka tautas skolas tika dibinātas vairāk apgaismībai dzīvē (enlightenment for life). Jāuzsver, ka apgaismība Gruntvīgam nozīmēja daudz vairāk nekā tīras zināšanas, tā bija gara apgaismība, satura apguve caur dzīves apzināšanos

Kristiāns Kolds (1816–1870)
Saistībā ar tautas skolu kustību jāatzīmē ne tikai Gruntvīgs kā koncepcijas pamatlicējs, bet arī K.Kolds, kurš gan izstrādāja savas idejas, kas papildināja tautas skolu darbību, gan arī pats, atšķirībā no Gruntvīga, bija veiksmīgi praktizējošs andragogs Ryslinge tautas skolā, kas tika dibināta 1851.gadā.
Gan Kolds, gan Gruntvīgs mēģināja savos audzēkņos mudināt emocijas un dzīvīgumu. Kolds labi formulēja šo principu praksē: „Vārda spēks slēpjas tā spējā runāt ar audzēkņu sirdīm un padarīt tos par labiem, brīviem un laimīgiem.” (Davies, 1931, 112).
Lielu uzmanību Kolds veltīja arī iztēlei un emocijām (Rordam, 1965, 59). Sākumā bija jāpamodina „sirds un gars” un tikai tad varēja mācīt (šīs ir tuvas idejas Gruntvīga „atdzīvināšanas (enlivening)” konceptam).
Tieši K. Kolds vairāk nekā kāds cits praksē īstenoja principu, ka „cilvēkiem jābūt atdzīvinātiem pirms viņi ir apgaismoti, vai vismaz visās norisēs atdzīvinātiem un apgaismotiem vienlaicīgi.” (Davies, 1931, 119). 

Dānijas tautas skolas mūsdienās       
Dānijā tautas skolām kopš dibināšanās brīža 19. gs. tika noteiks neformālās izglītības statuss un iedalīts zināms finansējums no valsts puses. Neskatoties uz to, ka šīs skolas ir maksas izglītības iestādes (kur lielāko finansējuma avotu veido valsts līdzekļi), tautas skolas tiek uzskatītas par neatkarīgām un nevalstiskām organizācijām (Dānijas Tautas skolu asociācija, 2011; The Law of Folk high schools, 2006).
Tautas skolu darbību regulē Tautas skolu likums (The Law of Folk high schools, 2006), kas nosaka skolas darbības virzienu un finansējuma saņemšanas iespējas, bet nenorāda darbības formas un saturu – tas paliek pašu skolas direktoru un andragogu ziņā. Galvenais nosacījums ir skolu neformālās aktivitātes, kam jāsastāda ne mazāk kā puse no visu nodarbību skaita, un plaša priekšmetu programma, kur noteikta vieta ir demokrātijas ideju apguvei.
Tautas skolu darbību atbalsta Dānijas Tautas skolu asociācija, kuras ietvaros pastāv ap 80 tautas skolu (2011. gada dati). Asociācija tika dibināta, lai atbalstītu tautas skolu darbības ideju un palīdzētu šīm skolām veicināt sadarbību ar valsts sektoru.

Avots:
 - Babajeva, Ludmila. Pieaugušo personības pilnveidošanās tautas skolā: promocijas darbs doktora zinātniskā grāda (Dr.paed.) iegūšanai, zinātnes apakšnozare: pieaugušo pedagoģija; darba zinātniskā vadītāja: Tatjana Koķe ; darba zinātniskais konsultants: Steen Hoyrup Pedersen; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Pedagoģijas nodaļa. Rīga, 2013. 237, [48] lp.
- Letonika.lv. Tautas augstskolas. Tiešsaite: http://www.letonika.lv/groups/?title=Tautas%20augstskolas/32524 [skatīts: 13.09.2014]

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________